Y paaudze izaicina biznesu

Y paaudze izaicina biznesu

«ES ŠEIT BŪŠU, kamēr vien varēšu mācīties,» - tā man reiz teica viens no jaunajiem darbiniekiem. Šo teicienu, kas precīzi raksturo jauno Y paaudzi darba tirgū, pieņēmu par vadmotīvu darbā ar personālu. Līdz ar ekonomikas izaugsmi biz­nesā atgriezusies aktīva cīņa par jaunu darbinieku piesaisti un noturēšanu. Uzņēmumi savā starpā konkurē par darbiniekiem, un ne jau tikai alga ir tā, kas nosaka, kurš uzvarēs.

Darba tirgū aizvien lielāku lomu spēlē tie jaunie cilvēki, kas dzimu­ši pēc 1985. gada un tiek dēvēti par Y paaudzi jeb millenials. Viņus raksturo īpašas prasības pret darba vidi, atmosfēru, pienākumiem. Pētījumi rāda, ka Y paaudzes darbinieki augstāk par naudu vērtē aizraujošu darbu, iespējas sevi pierādīt. Viņi grib skaidri apzināties savu ieguldījumu uzņēmuma izaugsmē un redzēt paši savas izaugsmes perspektīvas. Fak­tiski šie cilvēki uz darba interviju nāk ar jautājumu: «Kas man jādara, lai es pēc gada būtu tavs boss?»

Darba devēji nereti sūkstās, ka ir grūti motivēt un noturēt darbinie­kus, taču reti meklē vainu sevī. Jaunā darba ņēmēju paaudze prasa lielāku uzmanību pret sevi un arī lielāku uz­ticēšanos. Y paaudze meklē spēcīgu vadību, kas ir ieinteresēta viņu attīs­tībā. Situācijā, kad nav jūtamas tālā­kās attīstības perspektīvas vai vadības rūpes par izaugsmi, viņi uzreiz dodas tālāk. Tāpat daudzi no viņiem ne tuvu nevēlas siltu vietiņu, kur atsēdēt darba laiku no astoņiem līdz pieciem; tas ir 20. gadsimts. Stabilitāti viņi lab­prāt maina pret iespēju rast balansu starp darbu un personīgo dzīvi, par visu augstāk vērtējot savu personīgo dzīves kvalitāti un brīvību.

Šādu spilgtu, neatkarīgu, ambiciozu un prasīgu jauno profesionāļu ienākša­na darba tirgū ir izaicinājums ikvienai jomai, īpaši jau mazumtirdzniecībai un tām nozarēm, kurās nepieciešams mazāk kvalificēts darbaspēks vai kur veicamais darbs ir vienveidīgs, bez plašām iespējām izpausties. Tas neat­bilst Y paaudzes darba ņēmēju vaja­dzībām. Viņi vēlas taisīt biznesu, nevis stāvēt pie konveijera, grib strādāt pēc saviem noteikumiem un būt savas dzī­ves noteicēji.

Taču, kaut arī šķietami egocentrisks, ļoti prasmīgi motivēts Y paaudzes dar­binieks var būt īsts ieguvums. Viņš ir gatavs ātri apgūt visu jauno un strauji augt, sniedzot nozīmīgu pievienoto vērtību uzņēmuma izaugsmē un kal­pojot kā katalizators jauniem attīstī­bas viļņiem. Taču, lai baudītu šos aug­ļus, uzņēmumiem jārod atbilde uz jautājumu, kā izdzīvot šajos darba tir­gus džungļos un pieradināt brīvdomī­go Y paaudzes darbinieku. Uzskatu, ka atbilde ietver trīs vārdus: dinamika, at­balsts, brīvība. Tāds tādu atrod! Uzņēmumam pašam jābūt dinamiskam, orientētam uz aktīvu attīstību. Tas piesaistīs at­bilstošusY paaudzes profesionāļus.

Gluži kā haizivīm viņiem visu laiku jābūt kustībā, lai elpotu un dzīvotu, bet dīkstāve un rutīna tos iznīcina.

Darba devēji nereti vēlas saņemt jau gatavu darbinieku, kuru ikdienas darbu jūrā var iemest bez ilgstošas sagatavošanas. Jaunajai darba ņēmēju paaudzei ir cits redzējums. Viņi vēlas nopietnu vadības atbalstu, gan iepa­zīstot darba procesu un tā nianses, gan arī ikdienā, veicot savus pienākumus. Vienlaikus ir jāspēj radīt apstākļus, kuros jaunās paaudzes darbinieki paši var atrast pareizāko ceļu, kā sasniegt mērķi, jo dienas beigās viņi vēlas iz­baudīt uzvaras garšu.

Tomēr vislielākais izaicinājums ir nodrošināt darbiniekam brīvības izjū­tu. Vadot franšīzes biznesu, varu teikt, ka nekas tā nemotivē kā apziņa, ka tu strādā sev. Arī Narvesen tīklā esam no­vērojuši - pirms pāris gadiem cilvēki meklēja vienkāršu, fiksētai algai pie­saistītu darbu, bet tagad strauji aug pieprasījums pēc jaunām franšīzēm. Cilvēki nevēlas būt darbinieki, viņi vēlas būt partneri un pat ir gatavi pa­mest stabili atalgotu darbu, lai kļūtu par uzņēmējiem. Nesen mūsu tīklam pievienojās bankas filiāles vadītā­ja - cilvēks, kam darbs mazumtirdz­niecībā it kā vispār nebūtu interesants. Viņa saskatīja šo kā iespēju strādāt sev, pašai plānot savu laiku un sajust sava darba rezultātus.

Tieši tāpēc pašlaik plaukst mazā uzņēmējdarbība. Tādu nozīmīgu nozaru kā IT un ra­žošanas uzņēmumiem ir jāmeklē jauni veidi, kā pielāgot savu darba piedāvā­jumu jaunās darbinieku paaudzes pra­sībām. Faktiski katru darbinieku ietei­cams uzlūkot kā uzņēmēju, pat ja viņš meklē algotu darbu, jo savā dziļākajā būtībā viņš alkst pēc brīvības un paš­noteikšanās.