Holandietis uz Baltiju atvedis siera kultūru, turklāt pietiekami izdevīgu. Šī ir brīva valsts - jūs varat maksāt 14 eiro par Maasdammer siera kilogramu Rimi vai arī iegādāties tādu pašu veikalā Siera Karaļi par 11 eiro. Kāpēc tāda atšķirība? Jo nav starpnieka. Specializēta siera veikala ideja ļauj ņipram holandietim apgrozīt miljonu eiro gadā.
Ervins Vassenārs (44) 2010. gadā pārcēlās uz Tallinu pie savas sievas igaunietes. Jaunās mājas viņam iepatikās, un Ervins nolēma pārdot savu B2B biroja piederumu uzņēmumu Nīderlandē un investēt kādā jaunā idejā. Kā jau holandietis, kas mīl sieru, viņš uzreiz pamanīja, cik ierobežota te ir sieru izvēle. Vēl sliktāk - izejot caur starpniekiem, siers maksāja par 25% dārgāk. Vassenārs investēja 15 tūkstošus eiro no uzņēmuma pārdošanā iegūtajiem līdzekļiem un atvēra pats savu siera veikalu ar nosaukumu Siera Karaļi.
Šovakar Jums pastāstīšu par īstenu Holandiešu siera karali Baltijas valstīs. Tas būs iedvesmojošs stāsts par to, kā ārzemnieks var izveidot veiksmīgu biznesu ne savā dzimtenē. Manuprāt, ārzemniekam izdomāt savu biznesa ideju ir vieglāk nekā iekšzemietim. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš vairāk spēj ieraudzīt, kas te pietrūkst, kas nav tā kā viņa zemē. Arī man, padzīvojot apmaiņas pusgadā Spānijā, pietrūka daži Latvijas elementi. Ļoti pietrūka Latvijas biezpiens un citi skābpiena produkti. Tur tie nav tik izplatīti. Kefīru var dabūt, bet tikai bio eko veikalos pa 3 līdz 4 eiro litrā. Arī ar pienu tur ir interesanta situācija - lielāko plaukta daļu aizņem augstā temperatūrā karsētie pieni, kam ir gari derīguma termiņi. Tie, kas ir derīgi apmēram 5 dienas, parasti ir atrodami tikai 2 veidu. Spāņiem, šķiet, lielāka ir cūkgaļas izstrādājumu izvēle, nekā tā ir piena produktiem.
Lūk, piemēram, šādas lietas es uzreiz tur pamanīju. Un tā ir ar jebkuru sfēru. Idejas var iegūt ļoti ātri, bet ar to, protams, nepietiek. Biznesā vienmēr nepieciešama arī degsme par savu ideju, spēja riskēt un organizēšanas spējas. Labam biznesmenim ir jāprot pamatoti pārliecināt, ka viņa produkts vai pakalpojums ir vislabākais. Tas nekas, ja cilvēks pēc dabas nav izteikti pašpārliecināts. Ja jaunais uzņēmējs stāvēs un kritīs par savu ideju, tad mugura iztaisnosies pati.
Vairāk par Siera karaļu ideju
Veikals tika atvērts 2012. gadā Rotermanni tirdzniecības kvartālā Tallinā; tas pazīstams kā vieta, kur veikali dodas nomirt dabīgā nāvē. Vassenāra draugi pret šo ideju izturējās skeptiski, uzskatot, ka viņš ir traks un ātri vien bankrotēs. Tomēr jaunais veikals atdzīvināja nīkuļojošo kvartālu. Dienā tas apkalpo 100-150 klientu, un katrs no tiem iztērē vidēji desmit eiro. Divu gadu laikā Ervins ir atvēris jau astoņus veikalus Tallinā, Tartu un Pērnavā.
«Siers Igaunijā ir vidēji četras nedēļas vecs, jo ražotāji grib ātri nopelnīt,» saka Vassenārs, «savukārt Holandes siers ir vismaz 4-5 mēnešus vecs, tāpēc garša ir izturētāka.» Bet kvalitatīva Holandes siera atvešana bez starpniekiem nebija vienīgais Vassenāra labais darbs - bez 70 siera veidiem viņš importēja arī retail kultūru. Viņš padara savus darbiniekus par siera ekspertiem, sūtot viņus strādāt uz Holandes piena fermām, kur siera ražošana tiek apgūta no A līdz Z. Atgriežoties atpakaļ, viņiem ir aizliegts stāvēt aiz letes vai pie datora, pat ja veikalā nav klientu. «Ja viņi nekārto plauktus, es gribu, lai viņi vienmēr stāv priekšā un runā ar cilvēkiem, ļauj nogaršot sieru.»
Pats Vassenārs izmanto netradicionālus un radošus mārketinga veidus, lai popularizētu sieru. Viņš bieži piedalās populārās radiopārraidēs, uztur siera ziņu lapu Facebook ar 7000 sekotāju un izmanto ikvienu izdevību, lai izglītotu potenciālos klientus par siera kultūru.
Ervina Vassenāra panākumi nepalika nepamanīti. 2013. gadā latviešu uzņēmēja Elīna Kendra (45), kuras vīrs Igaunijā strādā ar spāņu preču veikaliem Mucho Gusto, izdomāja, ka Siera Karaļu ideja ir piemērota arī Latvijai. Partneri vienojās attīstīt biznesu uz franšīzes pamata. Elīnai trīs gadu laikā jāatver desmit veikali, lai paturētu tiesības strādāt kā vienīgajiem franšīzes turētājiem. Noteikumi paredz 75% sortimenta iegādāties tikai no Vassenāra piegādātājiem. Franšīzes maksa ir 3% no iepirkuma.
Potenciāls Latvijā ir - līdzīgi igauņiem mēs gadā apēdam vidēji sešus kilogramus siera. Siers ir arī tradicionāls latviešu produkts ar simtiem gadu ilgu vēsturi. Tomēr, lai sasniegtu tādu līmeni kā Nīderlande, patēriņam jāpieaug vismaz trīs reizes. Līdz šim mūsu valstī neviens specializēts siera veikals nav atvērts.
Savukārt gourmet retail niša Latvijā ir attīstības sākuma fāzē. Vietējā kompānija Rialto jau izveidojusi spāņu delikatešu veikalu ķēdi Don Gastronom un apgroza miljonu eiro, savukārt Reaton paplašina savu Gastronome tīklu. Patērētājs no gourmet sagaida individuālu apkalpošanu un atšķirīgu sortimentu ar odziņu. Pirmajam Siera Karaļu veikalam Rīgā Elīna Kandre izvēlējās tirdzniecības centru Domina (116 tūkstoši apmeklētāju nedēļā), fokusējoties uz iedzīvotāju vidusslāni guļamrajonos. Kaut gan veikals strādā tikai nepilnus trīs mēnešus, dienā to apmeklē 60 cilvēku un vidējais čeks ir septiņi eiro. Zinot, ka Tallinā Siera Karaļi strādā ar 10% rentabilitāti, latvieši 25 tūkstošu eiro sākotnējo ieguldījumu var atpelnīt jau pēc diviem gadiem.
Izskatās, ka izvēlētais franšīzes modelis ir izdevīgs. Tā vietā, lai nodarbotos ar eksperimentiem, uzņēmēji izmanto pārbaudītas idejas. Ne velti Hesburger, Narvesen un McDonald's Latvijā attīstās galvenokārt uz franšīzes bāzes. Tā ir drošāk gan uzņēmējam, gan patērētājam. Uzņēmējs ''uzķer'' to, kas patērētājam patīk un rada to vairumā. Kas varētu noiet greizi? Skatīsimies, vai Elīna izaudzinās sevi par īstu siera evaņģēlisti un neļaus specializētajam siera veikalam kļūt garlaicīgam.