Attēlu brokeris

Attēlu brokeris

Džons Orindžers soļo pa Empi­re State Building 21. stāvu, ik pa brīdim pie loga pozējot žurnāla fotogrāfam. Kamēr tas fotogra­fē, ari viņš pats klikšķina sava fotoaparāta slēdzi. Sākot ar šo ziemu, viss šis stāvs (un ari apakšējais) būs mājvieta Shut­terstock - Orindžera fotogrāfiju vietnei, kur strādā 295 cilvēki un kuras akciju cena kopš debijas Ņujorkas biržā pagājušā gada oktob­ri ir pieaugusi vairāk nekā trīskārt, sasniedzot 2,5 miljardu dolāru tirgus vērtību. Šī ir piemērota galvenā mītne Ņujorkas pirmajam tehnoloģiju miljardierim (precī­zāk, 1,3 miljardi dolāru), jo viņš plāno izman­tot datoru, viedtālruņu un platjoslas interneta arvien pieaugošo pārpilnību, lai padarītu Shutterstock par pasaulē lielāko tirdzniecī­bas vietu attēlu pirkšanai un pārdošanai.

Pa­gaidām šis tituls pieder Carlyle Group īpa­šumā esošajam uzņēmumam Getty Images, taču dažu pēdējo mēnešu laikā 39 gadus ve­cais Orindžers ir parakstījis līgumu ar Facebook par sadarbību ar tā klientiem, kas vietnē ievieto reklāmas, sācis piedāvāt augstas kvalitātes fotogrāfijas un ieguvis 276 miljo­nus dolāru akciju otrreizējā piedāvājumā. Tas viss panākts, kamēr tiek paplašināta un vien­kāršota viņa bibliotēka ar 25 miljoniem attēlu un miljonu video, turklāt materiālus var meklēt 20 valodās. Tas, kas sākās pirms desmit gadiem ar vienu 1000 dolāru vērtu Canon Rcbel fotoaparātu un 55 kvadrātmetrus lielu biroju, ir izvērties platformā, kas dienas laikā pievieno 20 000 jaunu fotoattēlu, ko uzņē­muši 40 000 līdzstrādnieku vairāk nekā 100 valstīs.

«Mēs virzāmies uz priekšu aizvien ātrāk un ātrāk. Patlaban mēs pārdodam divus at­tēlus sekundē,» saka Orindžers, sēžot savā mazajā, pieticīgajā Shutterstock pašreizējā apmešanās vietā Volstrītā. Viņu pārtrauc uz­ņēmuma sabiedrisko attiecību vadītājs, lai pa­teiktu, ka nu jau tie ir trīs fotoattēli. «Tas ir jaunais oficiālais skaitlis? Vareni!» Orindžers saka, plati smaidīdams. «Trīs attēli sekundē  šī ir pirmā reize, kad es to saku.» Pateicoties šim galvu reibinošajam iz­mantošanas apjomam, Shutterstock ir ceļā uz 230 miljonu dolāru ieņēmumiem (saskaņā ar Jefferies pētījumu). Tas ir 35% liels lēciens kopš 2012. gada. Ieņēmumiem pirms procen­tu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) vajadzētu būt 49 miljoniem dolāru - par 39% vairāk nekā pa­gājušajā gadā. Fotogrāfiju krājumu tirgus vēr­tība būs seši miljardi dolāru, un Orindžers ir gatavs saderēt, ka viņš no tā var iegūt miljar­du. «Ja es gribētu darīt ko citu, es nebūtu vei­cis publisko piedāvājumu.»

Orindžeram, kurš uzaudzis Skārsdeilā (Ņujorka), programmēšana padevusies vien­mēr; puisis sāka programmēt jau pamatsko­lā. Drīz vien viņš jau izmantoja savu Apple Ile, lai veidotu vienkāršas spēles un spraudņus in- terneta forumiem. «Vienmēr ir interesanti likt datoram izdarīt kaut ko tādu, kas cilvēkam prasītu ļoti daudz laika.» Tāpat bija ar naudas pelnīšanu. Studējot Stonibrukas universitātē Longailendā, Orin­džers izveidoja vienu no pirmajiem tīmek­lī uznirstošās reklā­mas bloķētājiem un pārdeva tūkstošiem kopiju. Viņš pabei­dza universitāti 1996. gadā un sāka studēt datorzinātnes Ņujor­kas Kolumbijas uni­versitātes maģistra grāda programmā. «Maģistra program­ma mani īpaši nein­teresēja,» Orindžers saka. «Es centos izveidot izstrādāju­mus, kas papildinātu uznirstošās reklāmas bloķētāju. Visi šie cilvēki deva man savas kredītkartes. Es sapra­tu, ka varu viņiem pārdot vēl kaut ko.»

Un viņš arī pārdeva - pietiekami daudz, lai 2002. gadā nopirktu 450 000 dolāru vērtu dzī­vokli Greimersijas parkā. Orindžers turpināja piedāvāt produktus - personiskos ugunsmūrus, grāmatvedības programmatūru, sīkfailu blokatorus, preču zīmju pārvaldības program­mu. Viņš tos tirgoja, izmantojot savu apjomīgo adresātu sarakstu. No izsūtītajām e-pasta vēs­tulēm vienmēr veiksmīgākas izrādījās tās, kam bija pievienoti fotoattēli, un tā vietā, lai mak­sātu par dārgiem citu krājumos esošiem attē­liem, Orindžers nopirka Canon fotoaparātu un uzņēma pats savas bildes. Viņš ātri aptvēra, ka arī citiem tīmekļa uzņēmējiem varētu būt ne­pieciešami attēli, un izveidoja vietni. Tā 2003. gadā piedzima Shutterstock.

Nākamā gada laikā viņš uzņēma 30 000 fo­toattēlu. «Es fotografēju visu, ko vien varēju: brokastis, pusdienas un vakariņas. Es fotogra­fēju savus draugus un liku viņiem parakstīt atļauju izmantot šīs fotogrāfijas,» Orindžers stās­ta. «Izrādījās, ka ir viegli izveidot komerciāliem nolūkiem izmantojamu fotouzņēmumu krāju­mu.» Beigu beigās fotosesiju organizēšanai viņš nolīga foto režisoru un Craigslist tīmekļa vietnē noalgotajiem modeļiem maksāja 100 dolā­ru dienā, lai viņi piepildītu konferenču telpas, Centrālparkā piedalītos inscenētos piknikos vai arī pozētu ar avīzi un kafijas krūzi rokās. Samaksājot par mēneša abonementu 49 dolārus, klienti varēja lejupielādēt tik daudz attēlu, cik vien vēlējās. Orindžers Google iegā­dājās reklāmas un pats personiski iepazīsti­nāja ar savu vietni radošus cilvēkus pilsētā un apkārtnē. Drīz vien attēli tika lejupielā­dēti ātrāk, nekā viņš tos spēja augšupielādēt. Lai palielinātu piedāvājumu, viņš nolīga līdzstrādniekus.

Šī fotouzņēmumu krājuma - zemas cenas vispārēji attēli, ko klienti paši negrib fotogra­fēt - parādīšanās no­spieda fotoindustriju uz ceļiem. Shutter­stock un tā sāncensis iStockphoto attēlus, kas kādreiz maksā­ja 500 dolāru, pār­deva par vienu dolā­ru. Beidzās ar to, ka 2006. gadā oficiālais uzņēmuma īpašnieks Getty Images nopirka iStockphoto par 50 miljoniem dolāru un tad 2008. gadā aizgāja no biržas, atpērkot akcijas par cenu, kas bija par 65% zemāka nekā pirms krīzes. «Visas tendences ved uz to, ko Džons jau šobrīd dara, bet viņš to saprata agrāk par pārējiem - viņš to saprata pirms desmit ga­diem,» saka Džefs Lībermans no Insight Ven- ture Partners, kas 2007. gadā ieguldīja naudu Shutterstock. Tajā gadā Shutterstock paplašinājās līdz 30 darbinieku, kas nodarbojās ar izstrādi, klien­tu apkalpošanu un rēķiniem. Orindžers pieli­ka visas pūles, lai labi vadītu savu uzņēmumu. «Es pirms tam nekad nebiju vadījis uzņēmu­mu, tāpēc ziedoju daudz laika, lai ieviestu operatīvo palīdzību,» viņš stāsta. 2010. gadā viņš nolīga par ekspluatāciju atbildīgo darbi­nieku Tailo Semelbaueru, kurš pirms tam bija strādājis Weight Watchers un darbavietu viet- nē TheLadders.com.

Orindžers ignorēja ASV rietumu kras­tu pārņēmušo ažiotāžu par līdzekļu palieli­nāšanu, naudu iegūstot no lielām riska kapi­tāla kompānijām. Viņam naudu nevajadzēja, jo Shutterstock bija pelnījis jau no pašiem tā pirmsākumiem. Šāda disciplinētība atmak­sājās, kad 2012. gadā Shutterstock izsludinā­ja sākotnējo publisko piedāvājumu. Tolaik Orindžeram vēl aizvien piederēja aptuveni 50% uzņēmuma. (Viņš savu daļu samazinā­ja septembri, otrreizējā piedāvājumā pārdo­dot akcijas 145 miljonu dolāru vērtībā.) Nebi­ja viegli izšķirties par IPO, taču beigu beigās Orindžers nolēma, ka tas nostiprinās bilanci, nodrošinās Shutterstock lielāku publicitāti un palielinās leģitimitāti darījumiem ar lieliem korporatīviem klientiem. Taču publiskais piedāvājums rada spiedie­nu sasniegt arī lielus mērķus saistībā ar ienākumiem. Orindžers plāno paplašināt kompā­nijas darbību ārzemēs - jau ir atvērts birojs Lielbritānijā, drīz būs vēl viens Berlīnē.

Viņš ir gatavs saderēt, ka nākotnē reklāmās un saziņas līdzekļos video būs tikpat visur­esošs kā fotogrāfijas tagad. Kad šis bridis pie­nāks, viņa rīcībā būs miljoniem lētu augstas kvalitātes klipu, kas gatavi lejupielādēšanai. «Mēs izveidojam tirdzniecības vietas,» saka Orindžers. «Izaugsmei turpinoties, rodas jau­tājums, kā uzņēmumā nodrošināt tikpat aug­stu inovāciju līmeni, kāds tas bija pirms 15 ga­diem. Līdz šim mēs to esam spējuši, un mēs turpināsim virzīties uz priekšu, taču tas nav viegli.»