Hello from New York! Šovakar virtuāli aiceļoju uz Ameriku un izlasīju iedvesmojošu interviju, un gribēju padalīties arī ar Tevi. Stāsts kārtējo reizi ir par kādu ģeniālu un gana attapīgu cilvēku, kuram izdevies nopelnīt vairāk kā vidējo mēnešalgu. Un turklāt Amerikā. Viss oriģinālais slēpjas vienkāršībā. Taču tā ir jāmāk ieraudzīt. Pastāstīšu par Džonu Orindžeru, amerikāņu izcelsmes programmētāju, fotogrāfu un biljonāru uzņēmēju.
Shutterstock
Džons Orindžers soļo pa Empire State Building 21. stāvu, ik pa brīdim pie loga pozējot žurnāla fotogrāfam. Kamēr tas fotografē, ari viņš pats klikšķina sava fotoaparāta slēdzi. Sākot ar šo ziemu, viss šis stāvs (un ari apakšējais) būs mājvieta Shutterstock - Orindžera fotogrāfiju vietnei, kur strādā 295 cilvēki un kuras akciju cena kopš debijas Ņujorkas biržā pagājušā gada oktobrī ir pieaugusi vairāk nekā trīskārt, sasniedzot 2,5 miljardu dolāru tirgus vērtību. Šī ir piemērota galvenā mītne Ņujorkas pirmajam tehnoloģiju miljardierim (precīzāk, 1,3 miljardi dolāru), jo viņš plāno izmantot datoru, viedtālruņu un platjoslas interneta arvien pieaugošo pārpilnību, lai padarītu Shutterstock par pasaulē lielāko tirdzniecības vietu attēlu pirkšanai un pārdošanai.
Pagaidām šis tituls pieder Carlyle Group īpašumā esošajam uzņēmumam Getty Images, taču dažu pēdējo mēnešu laikā 39 gadus vecais Orindžers ir parakstījis līgumu ar Facebook par sadarbību ar tā klientiem, kas vietnē ievieto reklāmas. Piedāvājot augstas kvalitātes fotogrāfijas, viņš ieguvis 276 miljonus dolāru akciju otrreizējā piedāvājumā. Tas viss panākts, kamēr tiek paplašināta un vienkāršota viņa bibliotēka ar 25 miljoniem attēlu un miljonu video, turklāt materiālus var meklēt 20 valodās. Tas, kas sākās pirms desmit gadiem ar vienu 1000 dolāru vērtu Canon Rcbel fotoaparātu un 55 kvadrātmetrus lielu biroju, ir izvērties platformā, kas dienas laikā pievieno 20 000 jaunu fotoattēlu, ko uzņēmuši 40 000 līdzstrādnieku vairāk nekā 100 valstīs.
«Mēs virzāmies uz priekšu aizvien ātrāk un ātrāk. Patlaban mēs pārdodam divus attēlus sekundē,» saka Orindžers, sēžot savā mazajā, pieticīgajā Shutterstock pašreizējā apmešanās vietā Volstrītā. Viņu pārtrauc uzņēmuma sabiedrisko attiecību vadītājs, lai pateiktu, ka nu jau tie ir trīs fotoattēli. «Tas ir jaunais oficiālais skaitlis? Vareni!» Orindžers saka, plati smaidīdams. «Trīs attēli sekundē - šī ir pirmā reize, kad es to saku.» Pateicoties šim galvu reibinošajam izmantošanas apjomam, Shutterstock ir ceļā uz 230 miljonu dolāru ieņēmumiem (saskaņā ar Jefferies pētījumu). Tas ir 35% liels lēciens kopš 2012. gada. Ieņēmumiem pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) vajadzētu būt 49 miljoniem dolāru - par 39% vairāk nekā pagājušajā gadā. Fotogrāfiju krājumu tirgus vērtība būs seši miljardi dolāru, un Orindžers ir gatavs saderēt, ka viņš no tā var iegūt miljardu. «Ja es gribētu darīt ko citu, es nebūtu veicis publisko piedāvājumu.»
Viss oriģinālais slēpjas vienkāršībā
Orindžeram, kurš uzaudzis Skārsdeilā (Ņujorka), programmēšana padevusies vienmēr; puisis sāka programmēt jau pamatskolā. Drīz vien viņš jau izmantoja savu Apple Ile, lai veidotu vienkāršas spēles un spraudņus interneta forumiem. «Vienmēr ir interesanti likt datoram izdarīt kaut ko tādu, kas cilvēkam prasītu ļoti daudz laika.» Tāpat bija ar naudas pelnīšanu. Studējot Stonibrukas universitātē Longailendā, Orindžers izveidoja vienu no pirmajiem tīmeklī uznirstošās reklāmas bloķētājiem un pārdeva tūkstošiem kopiju. Viņš pabeidza universitāti 1996. gadā un sāka studēt datorzinātnes Ņujorkas Kolumbijas universitātes maģistra grāda programmā. «Maģistra programma mani īpaši neinteresēja,» Orindžers saka. «Es centos izveidot izstrādājumus, kas papildinātu uznirstošās reklāmas bloķētāju. Visi šie cilvēki deva man savas kredītkartes. Es sapratu, ka varu viņiem pārdot vēl kaut ko.»
Un viņš arī pārdeva - pietiekami daudz, lai 2002. gadā nopirktu 450 000 dolāru vērtu dzīvokli Greimersijas parkā. Orindžers turpināja piedāvāt produktus - personiskos ugunsmūrus, grāmatvedības programmatūru, sīkfailu blokatorus, preču zīmju pārvaldības programmu. Viņš tos tirgoja, izmantojot savu apjomīgo adresātu sarakstu. No izsūtītajām e-pasta vēstulēm vienmēr veiksmīgākas izrādījās tās, kam bija pievienoti fotoattēli, un tā vietā, lai maksātu par dārgiem citu krājumos esošiem attēliem, Orindžers nopirka Canon fotoaparātu un uzņēma pats savas bildes. Viņš ātri aptvēra, ka arī citiem tīmekļa uzņēmējiem varētu būt nepieciešami attēli, un izveidoja vietni. Tā 2003. gadā piedzima Shutterstock.
Visu sāka darīt pats
Nākamā gada laikā viņš uzņēma 30 000 fotoattēlu. «Es fotografēju visu, ko vien varēju: brokastis, pusdienas un vakariņas. Es fotografēju savus draugus un liku viņiem parakstīt atļauju izmantot šīs fotogrāfijas,» Orindžers stāsta. «Izrādījās, ka ir viegli izveidot komerciāliem nolūkiem izmantojamu fotouzņēmumu krājumu.» Beigu beigās fotosesiju organizēšanai viņš nolīga foto režisoru un Craigslist tīmekļa vietnē noalgotajiem modeļiem maksāja 100 dolāru dienā, lai viņi piepildītu konferenču telpas, Centrālparkā piedalītos inscenētos piknikos vai arī pozētu ar avīzi un kafijas krūzi rokās. Samaksājot par mēneša abonementu 49 dolārus, klienti varēja lejupielādēt tik daudz attēlu, cik vien vēlējās. Orindžers Google iegādājās reklāmas un pats personiski iepazīstināja ar savu vietni radošus cilvēkus pilsētā un apkārtnē. Drīz vien attēli tika lejupielādēti ātrāk, nekā viņš tos spēja augšupielādēt. Lai palielinātu piedāvājumu, viņš nolīga līdzstrādniekus.
Šī fotouzņēmumu krājuma - zemas cenas vispārēji attēli, ko klienti paši negrib fotografēt - parādīšanās nospieda fotoindustriju uz ceļiem. Shutterstock un tā sāncensis iStockphoto attēlus, kas kādreiz maksāja 500 dolāru, pārdeva par vienu dolāru. Beidzās ar to, ka 2006. gadā oficiālais uzņēmuma īpašnieks Getty Images nopirka iStockphoto par 50 miljoniem dolāru un tad 2008. gadā aizgāja no biržas, atpērkot akcijas par cenu, kas bija par 65% zemāka nekā pirms krīzes. «Visas tendences ved uz to, ko Džons jau šobrīd dara, bet viņš to saprata agrāk par pārējiem - viņš to saprata pirms desmit gadiem,» saka Džefs Lībermans no Insight Venture Partners, kas 2007. gadā ieguldīja naudu Shutterstock. Tajā gadā Shutterstock paplašinājās līdz 30 darbiniekiem, kas nodarbojās ar izstrādi, klientu apkalpošanu un rēķiniem. Orindžers pielika visas pūles, lai labi vadītu savu uzņēmumu. «Es pirms tam nekad nebiju vadījis uzņēmumu, tāpēc ziedoju daudz laika, lai ieviestu operatīvo palīdzību,» viņš stāsta. 2010. gadā viņš nolīga par ekspluatāciju atbildīgo darbinieku Tailo Semelbaueru, kurš pirms tam bija strādājis Weight Watchers un darbavietu vietnē TheLadders.com.
Orindžers ignorēja ASV rietumu krastu pārņēmušo ažiotāžu par līdzekļu palielināšanu, naudu iegūstot no lielām riska kapitāla kompānijām. Viņam naudu nevajadzēja, jo Shutterstock bija pelnījis jau no pašiem tā pirmsākumiem. Šāda disciplinētība atmaksājās, kad 2012. gadā Shutterstock izsludināja sākotnējo publisko piedāvājumu. Tolaik Orindžeram vēl aizvien piederēja aptuveni 50% uzņēmuma. (Viņš savu daļu samazināja septembrī, otrreizējā piedāvājumā pārdodot akcijas 145 miljonu dolāru vērtībā. Nebija viegli izšķirties par IPO, taču beigu beigās Orindžers nolēma, ka tas nostiprinās bilanci, nodrošinās Shutterstock lielāku publicitāti un palielinās leģitimitāti darījumiem ar lieliem korporatīviem klientiem. Taču publiskais piedāvājums rada spiedienu sasniegt arī lielus mērķus saistībā ar ienākumiem. Orindžers plāno paplašināt kompānijas darbību ārzemēs - jau ir atvērts birojs Lielbritānijā, drīz būs vēl viens Berlīnē.
Vienmēr 2 soļus uz priekšu
Viņš ir gatavs saderēt, ka nākotnē reklāmās un saziņas līdzekļos video būs tikpat visuresošs kā fotogrāfijas tagad. Kad šis bridis pienāks, viņa rīcībā būs miljoniem lētu, augstas kvalitātes klipu, kas gatavi lejupielādēšanai. «Mēs izveidojam tirdzniecības vietas,» saka Orindžers. «Izaugsmei turpinoties, rodas jautājums, kā uzņēmumā nodrošināt tikpat augstu inovāciju līmeni, kāds tas bija pirms 15 gadiem. Līdz šim mēs to esam spējuši, un mēs turpināsim virzīties uz priekšu, taču tas nav viegli.»
Veiksmīga biznesa atslēga
Jūs jau noteikti esat nopratuši, ka aktuālākās lietas manā dzīvē šobrīd ir nauda un izglītība. Es jau tagad gribu saprast, kas man ir jādara, lai nākotnē par finansēm nebūtu jāuztraucas. Tātad, kuras ir tās visveiksmīgākās biznesa idejas? Padomājot plašāk, var ieraudzīt, ka tie lielākie miljonāri vai biljonāri ir tie cilvēki, kuri ir kā starpnieki vai pakalpojumu sniedzēji jau esošiem uzņēmumiem. Tātad tā visa lielā zelta atslēga varbūt slēpjas sadarbībā.
Tas ir tāpat kā, piemēram, augļu un dārzeņu piegādātājs restorānam. Lai notiktu biznesa darbība, ēdināšanas uzņēmuma vadītājam šie produkti vienmēr būs nepieciešami. Tātad no šī dārzeņu piegādātāja viņš ir atkarīgs. Tāpat var būt arī ar jebkādiem citiem resursiem. Potenciālie patērētāji vienmēr varēs padomāt, vai izmantot konkrētā biznesa pakalpojumus vai nē. Taču šis pakalpojums, neatkarīgi no neparedzamās klienta izvēles, nevarēs eksistēt bez tam nepieciešamajiem resursiem. Un kādus resursus varētu piegādāt Tu?